Sanita Žīgure Dr.Med,

dermatologs, venerologs

Kurš gan to nezin, ka ādas labsajūta atkarīga no klimatiskiem laika apstākļiem. Jo tālāk no ekvatora izvēlēta patstāvīgā dzīvesvieta, piem., Eiropas ziemeļdaļā un Ziemeļamerikā, jo vairāk cilvēku āda pakļauta bargās ziemas noteikumiem, un tāpēc rodas sūdzības par sausu un niezošu ādu vai pasliktinās jau esošas ādas slimības.

Daudzu pētījumu dati liecina, ka tieši klimats ietekmē ādas barjerjunkcijas.

Neparasti te pie mums, Latvijā, lasīt kalendārā ziemas mēnešu nosaukumus, bet realitātē ārā daba nu jau vairākus mēnešus uzvedas kā agrā pavasarī; sniega nav, gaisa temperatūra ap nulle grādiem un nedaudz virs, pelēcīgas debesis vai kaut kas slapjš smidzina no gaisa.

Par laika apstākļu ietekmi uz ādu ir ļoti daudz publikāciju un svarīgākais secinājums ir tāds, ka aukstie un drūmie laika apstākļi negatīvi ietekmē ādas aizsargfunkcijas spējas un palielina risku ādas iekaisumam. Zema gaisa temperatūra negatīvi ietekmē ādas barjerfunkciju.

Nedaudz pastāstīšu kāpēc jālieto ādas kopšanas krēmi, kaut āda mazliet ir sausa, un it kā ikdienā tas netraucē.

Ādas virsējo slāni nosedz raga kārta, tā ir sarežģīta struktūra (sastāv no pārragotām, nedzīvām šūnām bez kodoliem, no lipīdiem un proteīniem), kas nodrošina aizsardzību pret mikrobiem un alergēnu iekļūšanas, kā arī novērš pārmērīgu ūdens zudumu. Un vēl, ādas slāni veido dabīgais mitrinošais faktors (NMF) (starp ādas raga kārtas šūnām ir izvietoti ūdenī nešķīstoši lipīdi un aminoskābes, organiskās skābes, urīnviela un neorganiskie joni). Respektīvi, adekvāta ādas hidratācija ir atkarīga gan no raga slāņa biezuma, gan dabīgā mitrinošā faktora.

Drusku atgādināšu, ko esam reiz mācījušies fizikā, lai varētu saprast ādas mitrināšanas vajadzības.

Kas ir mitrums? To definē kā iztvaikotā ūdens daudzums, kas nāk no virszemes un okeāna ūdens. Absolūtais mitrums ir ūdens tvaika masa vienā kubikmetrā gaisa. Svarīgi zināt, ka absolūtais mitrums mainās, mainoties gaisa temperatūrai vai gaisa spiedienam.

Relatīvais mitrums (RM) ir faktiskais ūdens tvaika daudzums gaisā, dalīts ar ūdens tvaika daudzumu, ko aiztur gaiss. Relatīvais mitrums ir atkarīgs no temperatūras, un silts gaiss var aizturēt vairāk ūdens nekā auksts gaiss. Ja gaiss ir auksts, tāds pats ūdens tvaiku daudzums rada augstāku relatīvo mitrumu, salīdzinot ar tādu pašu ūdens tvaiku daudzumu siltākā gaisā. Tas izskaidro, kāpēc polārajā reģionā relatīvais mitrums var būt augstāks nekā zemākos platuma grādos.

Rasas punkts ir temperatūra, līdz kādai nemainīgā spiedienā jāatdzesē gaiss, lai ūdens tvaiks kļūtu piesātināts. Kad gaiss ir piesātināts, ūdens kondensējas, un to sauc par rasu. Augsts rasas punkts atbilst lielam ūdens tvaiku saturam un otrādi.

Ziemeļu puslodes iedzīvotāji, arī pie mums ziemā ir auksts un telpas tiek apkurinātas. Pārsvarā cilvēki mitrinātājus nelieto, un, uzsildot aukstu gaisu, palielinās ūdens noturēšanas spēja un pazeminās relatīvais gaisa mitrums.

Gaisa temperatūrā 0 ° C relatīvais mitrums ir 85%, tas samazināsies līdz 22%, ja telpu uzsildīs līdz 20 ° C.

Ziemas periodā ādas aizsargbarjera piedzīvo dubulto negatīvo ietekmi, jo ir zems iekštelpu mitrums, bet ir auksta āra temperatūra.

Pētījumos ar ar dzīvniekiem novēro izteiktas sausas ādas pazīmes, ar izteiktu lobīšanos un sabiezētu raga kārtu, ja dzīvnieki tiek turēti sausos apstākļos ar zemu relatīvo mitrumu. Taču ādas raupjumu var uzlabot, ja ādu pārklāj ar okluzīvu pārsēju, lai uzturētu 100% relatīvo mitrumu.

Zema mitruma apstākļi (sauss gaiss telpās) ietekmē ādas aizsargspējas ar dažādu mehānismu palīdzību, padarot to jūtīgāku pret fizikāliem vai ķīmiskiem kairinājumiem un ir lielāka nosliece uz iekaisumiem un uz kontaktalerģijām.

Cilvēka āda, kas ir pakļauta zemam relatīvam mitrumam (RM 32%) ir jutīgāka pret mehānisku stresu un plaisā, nekā pie augsta relatīvā mitruma (96%).

Pētījumā veseliem cilvēkiem uzturoties telpā ar zemu relatīvo mitrumu (< 10%) 6 h laikā samazinājās ādas hidratācija un klīniski novēroja sausu ādu, arī mainot vidi no normāliem ar augstu mitrumu uz sausiem apstākļiem.

Izpētīts, ka optimāls relatīvais mitrums ādai lipīdu un olbaltumvielu veidošanai ir 60%.

Ultra-sausos darba apstākļos (RH 1 – 3%) piem ir gaisa kuģa apkalpes personāls, kas ir visvairāk pakļauti zemam mitrumam.

Klimatiskie apstākļi ar zemu relatīvo mitrumu telpās nav vienīgais iemesls kā dēļ āda ir sausa.

Ādu sausina arī neatbilstoši izvēlēti mazgāšanās līdzekļus, piemēram lieto bērnu ziepes, kas ir sārmainu reakciju lielākiem bērniem un pieaugušiem. Ādai virskārtai, sāakot no gada vecuma ir skāba reakcija, bet ar sārmainu reakciju padara to neitrālu, vieglāk uzņēmīgāku uz kairinājumiem, sausinām to.

Ilgstoša un bieža vannošanās kartsā ūdenī likvidē ādas virskārtas lipīdu kārtiņu, kas arī var būt par cēloni sausai, kairinātai ādai.

Arī apģērba izvēle var ietekmēt ādas komfortu, īpaši maziem bērniem, jo ādas slāņi plāni, ādas asinsvadi, nervgaļi atrodas tuvu virskārtai un labā apasiņošana „palīdz” ātri un plaši kairināties ādai no sintētiska un vilnas materiāla tieša kontakta uz ādas.

Sausa āda var būt arī kā izpausme pie dažam sistēmiskām slimībām kā vairogdziedzera slimībām, dažu vitamīnu nepietiekamības (piem.D vitamīns), pie mazasinības, cukura diabēta, nieru slimībām, arī fizioloģisks novecošanas process. Kā arī sausa āda var būt kā hronisku ādas slimību izpausme, piem, atopiskais dermatīts, ekzēmaa, psoriāze, ihtioze.

Sausas ādas pazīmes ir plaisāšana, āda kļūst raupja, lobās, var apsarkt, sausējas, it īpaši pēc ūdens procedūrām. Ja nelieto kopšanas līdzekļus, tad sausums padziļinās, rodas dziļas, sāpīgas plaisas, pievienojas niezes sajūta, var pievienoties sekundāra ādas infekcija. Rezultātā veidojas sensibilizācija, var sākties kairinājuma vai alerģiskais kontaktdermatīts vai atopiskais dermatīts.

Pētījumos ar pelēm atklāja, ka ādas aizsargbarjera atjaunojas optimālā temperatūrā starp 36–40 ° C, bet temperatūra zem vai virs tas aizkavē ādas atveseļošanos.

Pierādīts, ka cilvēka ādas raga slānī ūdens saturs samazinās līdz ar temperatūru ja relatīvais mitrums RM (<60%).

Sausai sejas ādai ir augstāks sausuma rādītājs pie zemas temperatūras, liela vēja ātruma un zema mitruma, un ir pierādīts, ka tikai 15 minūšu laikā auksts un sauss gaiss ievērojami samazina ādas mitrumu.

Zinātnieku atklājumi ir interesanti, piemēram, ka aukstuma ekspozīcijas ilgums var mainīt tā ietekmi uz ādas barjeras funkciju. Nieze tiek uztverta intensīvāk, ja ādas temperatūra ir pazemināta. Sezonālās pārmaiņas ievērojami ietekmē ādas aizsargfunkciju.

Sūdzības par ādu ziemā ir labi aprakstītas un biežāk apzīmē kā “ziemas nieze”, “pruritus hiemalis” vai “sala nieze ’. 1894.gadā publicēts pirmais raksts par ādas sūdzībām saistībā ar meteoroloģisko apstākļu ietekmi.

1950. gada pētījums par klimatiskajiem apstākļiem un ādas sprēgāšanu parādīja, ka plaisāšana sasniedz maksimumu periodos, kad mainās laika apstākļi no augsta rasas punkta un zema barometriskā spiediena līdz zemam rasas punktam un augstam barometriskajam spiedienam, kas tipiska pāreja ziemas mēnešos.

Ticams skaidrojums ir tāds, ka augsta rasas punkta periodos gaiss aiztur vairāk ūdens un āda tiek hidratēta.  Zems barometriskais spiediens ļauj ūdens difūziju arī no dziļākajiem ādas slāņiem līdz epidermai, palielinot ādas mitrināšanu.

Ar rasas punkta kritumu gaiss kļūst sausāks un ūdens iztvaiko no ādas virsmas. Atbrīvojoties barometriskā spiedienam pieaug ūdens izdale no epidermas un āda izžūst un paliek izteikti sausa.

Ziemas laikā āda kļūst sausa un tā kļūst vieglāk ievainojama un reaģē uz kairinātājiem.

Pastāv uzskats, ka atopisko slimību attīstību var ietekmēt sezona bērna piedzimstot. Pētījumi no Japānas, Lielbritānijas un Zviedrija ir parādījuši lielāku atopisko slimību izplatību bērniem, kas dzimuši rudens un ziemas laikā, nevis pavasarī un vasarā. Pirmie dzīves mēneši sausā un aukstā laikā varētu izskaidrot šo atklājumu. Tādējādi pirmajā dzīves gadā samazinās ādas spēja uzglabāt un transportēt ūdeni un zīdaiņiem ir ievērojami zemāks NMF (dabīgais mitrinošais faktors) līmenis nekā pieaugušo cilvēku ādai, padarot to neaizsargātāku pret ārēju stresu, kā zems mitrums un zemas temperatūras.

Pastāv spēcīga saistība starp ādas kairinājuma pazīmēm un klimatiskiem apstākļiem. Frizieriem, zema temperatūra un zems absolūtais mitrums (AM) palielina ādas kairinājuma risku, un pacientiem ar dermatītu visbiežākais cēlonis ir zems mitrums kā fizikāls kairinātājs.

Visbiežāk roku ekzēmu novēro Norvēģijas ziemeļu daļā un kontaktdermatīts ir vairāk izplatīts ziemā. Veselības aprūpē strādājošiem, tika konstatētas nozīmīgas saistības arī starp ziemas sezonu un kairinājuma roku dermatītu. Līdzīgi ir ar reakcijām pret zināmiem ādas kairinātājiem kā nātrija laurilsulfāts (SLS) un nātrija hidroksīds (NaOH), tās ir ievērojami spēcīgākas ziemā nekā vasarā

Tāpat, šķiet, ir sezonāla ietekme ir uz aplikācijas testu iznākumu izvērtēšanu. Tādēļ pacientu skaits ar pozitīvu aplikācijas testu reakciju ir augstāks janvārī un krītas jūnijā.

Lai novērstu ādas sausumu, vispirms jāsāk ar izvairīšanos no veicinošiem faktoriem, tāpēc āda ir jāmitrina un jāsargā no apkārtējās vides ietekmes.

Vēsā laikā ieteicams izvēlēties treknākus ādas kopšanas līdzekļus kā (ūdens – eļļā) krēmus un ziedes.

Ādas kopšanas līdzekļi jāuzklāj tieši pēc mazgāšanās uz nosusinātas ādas. Ja āda ir sausa, tā jāsmērē tik bieži cik āda to pieprasa, nevis kad atveramies, vai kad mums ir laiks.

Jāatceras, ka ārā esot seja un rokas ir galvenie laukumi, kas satiekas ar āra temperatūru. Uz sejas pirms pastaiga klājam kopšanas līdzekli vismaz 15 min iepriekš, bet plānā kārtā.

Arī lūpām, it īpaši bērniem pirms ārā iešanas jāuzklāj aizsargkārta, lai pasargātu tās no sausēšanās vēsā, mitrā laikā. Ja lūpu āda sausa, tās nav jāaplaiza ar mēli, jo siekalas sausina ādu un lūpas vēl vairāk, bet gan jāuzklāj kopšanas līdzekļa aizsargkārta.

Ziemas laikā, arī drēgnā laikā, kad sniega nav, roku āda regulāri jākopj, jāmitrina un it īpaši pēc roku saskares ar ūdeni. Ja mazi bērni spītīgi atsakās valkāt adītos vilnas cimdus vai šalli, tad noteikti der atcerēties, ka bērnam šis materiāls var „kost” un pat radīt kairinājumu, īpaši tas jāievēro ar ekzēmu slimojošiem.

Ja dodas uz sniegotām tālēm slēpot uz kalniem, tad jāatceras, ka kalnos saules stari ir īpaši aktīvi un jāatceras par saules aizsargkrēmu.

Ādas kopšana nav sarežģīts, bet gan laikietilpīgs process, taču ar to sākas mūsu pašu un bērnu ādas aizsardzība, arī terapija, tā mazāk āda iekaist, nav sausa, neniez.